Nekustamie īpašumi Spānijā un Itālijā

Spānija

Spānijā par nekustamo īpašumu tiek uzskatītas ēkas, būves, ceļi un jebkura veida celtnes, kuras ir piestiprinātas pie zemes, koki, augi, kuri ražo augļus vai arī kuri ir neatņemama cita nekustamā īpašuma sastāvdaļa. Spānijā pie nekustamajiem īpašumiem tiek pieskaitīti visi objekti, kas ir piestiprināti pie nekustamā īpašuma un kurus nav iespējams atdalīt, bet zudumu radīšanas objektam. Statujas, mākslas darbi, rotaslietas, kā arī citi objekti, kuri ir novietoti uz ēkām vai kuri ir mantoti no īpašnieka, tiek uzskatīti par nekustamo īpašumu. Pie nekustamajiem īpašumiem pieder arī mašīnas, trauki, instrumenti, visas ierīces, kas ir paredzētas zemes apstrādāšanai vai arī citu vajadzību apmierināšanai.

Tieši tāpat, par nekustamo īpašumu Spānija, tiek uzskatīti dzīvnieku aploki, ganības, ūdenstilpnes, šahtas, akmeņlauztuves, doki un citas ierīces (arī peldošas).

Spānijā ir zemes, kuras ir paredzētas tikai lauksaimniecības izmantošanai vai arī kurām ir vēsturiska vai arheoloģiska vērtībā, apbūvēt tādas zemes ir stingri aizliegts. Būvniecība ir aizliegta arī tuvāk par 100 metriem no krasta līnijas, tāpēc, ka Spānijas Konstitūcija paredz, ka piekrastes zona un pludmales, atrodas valsts īpašumā.

Spānijā, nekustamo īpašumu var iegādāties, gan juridiska, gan fiziska persona. Ārzemnieki, bez ierobežojumiem, var iegādāties nekustamos īpašumus, kuri ir paredzēti gan dzīvošanai, gan komercdarbībai.

Itālija

Itālijā visi īpašumi tiek sadalīti kustamajos un nekustamajos īpašumos. Pie nekustamajiem īpašumiem Itālijā pieder: zeme, ūdenstilpnes un citi objekti: koki, ēkas un citas celtnes, pat ja tās ar zemi saskaras tikai neilgu laiku, un viss, kas dabīgā vai mākslīgā ceļā, saskaras ar zemi pastāvīgi. Pie nekustamajiem īpašumiem tiek pieskaitītas dzirnavas, peldvietas, un citas peldošas ierīces, kuras ir cieši saistītas ar krastu vai dibenu, ar mērķi, tās izmantot.

Itāļu doktrīna iedala lietas tādās, kuras ir nekustīgas pēc savas būtības un tādas, kuras ir vienkārši nekustīgas, piemēram, zeme, ēkas un celtnes, kuras ir saistītas ar zemi, kā arī lietās, kuras ar zemi ir saistītas dabīgā ceļā, piemēram, koki un augi. Itālijā, eksistē vēl viena nekustamo īpašumu kategorija – nekustamie īpašumu pēc vajadzības, citiem vārdiem sakot, galvenās nekustamā īpašuma daļas piederība, piemēram, augļu koku augļi.

Zeme tiek iedalīta trīs kategorijās: teritorijas, kuras nav paredzētas produktīvai izmantošanai (klintis, ledāji, mežu un ūdens masīvi) un teritorijās, kuras ir paredzētas celtniecībai, kā arī lauksaimniecības zemēs.

Kad jūs esat izvēlējies īpašumu, kuru vēlaties iegādāties, tiek sastādīts un parakstīts pagaidu līgums. Turklāt, pircējam vajag dokumentāli apstiprināt, ka viņš ir spējīgs samaksāt visu nepieciešamo naudas summu, bet īpašuma tirgotājam, dokumentāli vajag pierādīt, ka īpašums viņam pieder, ka tas ir “tīrs” no parādiem un pretenzijām. Līgums tiek parakstīts notāra klātbūtnē. Līguma parakstīšanas brīdī, pircējs samaksā “rokasnaudu”, kura sastāda no 10% – 50% no kopējās objekta vērtības un līdz ar to nostiprina ekskluzīvo iespēju iegādāties šo īpašumu. Nauda tiek noguldīta speciālā depozīta kontā, kuru kontrolē notārs. Tieši tāpat, līgumā tiek aprakstīts kāda naudas summa un kad ir jāsamaksā.

Itālijā, darījumos ar nekustamajiem īpašumiem, vissvarīgākā persona ir notārs, jo viņš pārstāv valsti.